AK LĀCI, MANS LĀCI

Lācis pirms

un lācis pēc

jebšu "tā notiek, kad nepieliek zīmi Uzmanību - plīstošs". Bet mākslā neiztikt bez maza skandāla :) Šis ir manas pirmās izstādes pirmais darbs. Šo es uzskatu par iesākumu brīnišķīgai idejai, kuru ceru tikai attīstīt un attīstīt. Kad es uzgāju internetā video ar mazu papīra akrobātiņu, kas dzīvo kārbā un kuru darbina smiltis, man bija skaidrs - this is it! Es tik spēju sajūsmināti sist plaukstas un dejot prieka deju, jo beidzot atradu savu holy grail of art. Man patīk ilustrācijas. Man patīk shadowbox. Man patīk papīrs, izgrieztas formas, daudzkārtainība, ēnu mešana. Man patīk kastītes, kurās ir izveidota vesela pasaule. Man patīk cinemagraph un es gribēju izveidot cinema-illustration, respektīvi ilustrāciju, kurā ir negaidīts elements - kustība, maza un klusa kustība, kas skatītāju negaidīti pārsteidz. Viņš kustās! Un to darbina.. cukurs! Vārdu sakot sajūsma nav kas tāds, ko var izteikt loģiskā izklāstījumā, tādēļ iekopēšu šeit savu koncepta aprakstu, kas ir atzīts par labu esam un atstāšu jūs ar solījumu, ka drīz vien ielikšu arī videomateriālu ar to kā lācis kustās un kādu labāku bildi (nevis pilnīgā tumsā bez statīva bildētas ar ISO2000..). Un būs vēl. Būs lāči un citi zvēri, būs misteri Smiti un mehāniskie vīriņi, būs labāka inženieriskā puse un labāk nostrādāta dizainiskā puse. Šis ir tikai sākums, kam sekot var tikai brīnišķīgs turpinājums. Esmu atradusi savu nišu mākslas pasaulē :)

PUMPERMIĶEĻA SAVĀDAIS SAPNIS

Analogā animācija - kompromiss mākslā.

“Pumpermiķelis gulēja savā ziemas migā dziļi meža vidū un redzēja jocīgu sapni. Tajā viņš ceļoja no pagātnes uz nākotni, taču nekad nesasniedza to, kas vēl būs, un neatgriezās tur, kur ir bijis – viņs bezgalīgi mitinājās tajā īsajā mirklī, kur satiekas divas pasaules.”

Mākslas vēsturē viens no lielākajiem pavērsieniem ir bijusi kustīgā attēla ienākšana mūsu dzīvē. No brīža, kad cilvēka radīts attēls ieguvis dzīvību, māksla nonākusi pasaulē, kas tiek vērtēta pilnīgi citās kategorijās. Jaunās tehnoloģijas ir devušas mums iespēju radīt dzīvu, kustīgu, elpojošu „citu” mākslas realitāti. Tajā pašā laikā “vecā”, analogā, tradicionālā māksla zaudē savu aktualitāti, klasiskie mākslas virzieni atkāpjas digitālo iespēju priekšā. Taču, manuprāt, pati interesantākā un saistošākā ir vieta, kurā satiekas šīs divas pasaules. Manā darbā attēlots šis kompromisa mirklis, sarežģītā, pretrunīgā satikšanās. Šeit jūs varat ieraudzīt, ka ar tradicionālu pieeju, tradicionālā tehnikā radītam darbam piemīt no mūsdienu mākslas aizlienēta dimensija – kustība. Šī laikmetīgās mākslas iezīme – kustīgais attēls – „Skumjajā riteņbraucējā” tiek savienota ar tradicionālās mākslas paņēmieniem un retrospektīvu stilistiku. Radot analogu animāciju, tiek sasniegts kompromiss mākslā – divu kontrastējošu pasauļu sakausējums vienā.