JAUNU APVĀRŠŅU PAVĒRŠANA - CEĻŠ UZ AUGŠU

Droši vien būsi ievērojis, kā es jau kādu laiku izpildu klusā vērotāja lomu, gluži kā mani lasītāji. Esmu domājusi par to, ko reizēm pārmet blogotājiem - savas dzīves detaļu ekshibicioniska publiskošana, savu interešu  uzspiešana esot nesaprotama novirze. OK! Nu tad ieturam klusumu, neizmantojam jauno mediju iespējas un nekomunicējam savā starpā, nepārvarot laika un telpas ierobežojumus! Vai varbūt tomēr veidojam radošu, iedvesmojošu un darbīgu vidi, kurā dzimst jaunas idejas, pozitīvas emocijas un nozīmīgs cilvēcisks kontakts? Veidojot savu pieticīgo blogu ar visu tā niecīgo lasītāju skaitu (no kura aktīvi iesaistījušies ir vien pāris cilvēki...), es apzinos, ka man atliek priecāties par iespēju veidot šādu blogu priekš sevis, savam priekam. Varbūt kādā brīdī tālā nākotnē tas varētu kļūt par ko vairāk, bet galvenokārt tas ir instruments, kuru varu izmantot sava radošuma kultivēšanai un izkopšanai... BET - ir tik daudz blogu, kas ir kļuvuši par ietekmīgiem stila noteicējiem, augstvērtīgu talantu popularizētājiem un neierobežotas iedvesmas avotiem - to nozīmi noniecināt var vien absolūti neinformēti un tumsonīgi ļautiņi! Man ir jāpsakas tieši blogosfērai par to, ka tās bezgalīgajos resursos atradu savu ceļu, savas intereses, iedvesmu sava stila un gaumes definēšanai un gluži kā tādu labo vēsti - apziņu, ka tas ir iespējams. Es varu sasniegt visu, ko vēlos - ar darbu, uzņēmību un ticību. 

Es, zirgi un bērni - kurš gan būtu domājis, ka šī kombinācija kļūs par regulāru iknedēļas pasākumu?

Runājot par jaunajiem medijiem, radošu vidi un savu mērķu sasniegšanu - iepriekšējā sestdienā, 2. aprīlī, Liepājas Universitāte rīkoja Atvērto durvju dienas, un mēs ar V. steidzāmies izmantot šo iespēju. Mums abiem Liepāja ir sirdij tuva vieta, kurā aizvadīts ne viens vien weekend getaway, tāpēc uzpildījām Saabiņu un devāmies ceļā. Mūs interesēja divas programmas - Datordizains un Jauno mediju māksla, par abām programmām atsauksmes ir tiešām vērā ņemamas. Varbūt tāpēc liels pārsteigums bija pirmais iespaids par Dizaina katedras līmeni... Iestāšanās nosacījumi - "Nu varbūt jūs kādreiz esat skolā kādu plakātu uztaisījis skolēnu padomei... vai varbūt uz kādu zīmēšanas nodarbību esat bijis...". Laikam esmu kļuvusi par iedomīgu snobu, bet man bija skaidrs, ka vismaz pirmais gads no 4 gadu ilgās programmas būtu pilnīga laika izšķiešana. Protams, priecīgas tirpas izskrēja caur mugurkaulu, katru reizi, kad programmas vadītājs pieminēja kādu no man tuvajiem atslēgas vārdiem - grafiskais dizains, burtu māksla.. Tomēr veselais saprāts lika domāt, ka ne jau tāpēc esmu savus A līmeņus un dizaina pieredzi krājusi... Es esmu cilvēks, kuram patīk nepārtraukta jaunu lietu apgūšana un izaicinājumi, tādēļ sapratu, ka šī programma laikam nav priekš manis. Tad nu atvadījāmies un devāmies pie Jauno mediju mākslas programmas vadītājas, kuru mums vajadzēja atrast pāris stāvus zemāk... Vajadzēja, jo viņas tur nebija. Pēc neilgiem meklējumiem ar kādas skolas darbinieces palīdzību noskaidrojām, ka interesenti ir aizvesti uz Jauno mediju mākslas laboratoriju Kūrmājas prospektā, kur mūs sagaidīšot. Ātrā solī čāpojām uz jūras pusi, līdz nonācām uz divstāvu mājām ieskautas promenādes, neliela gājiena attālumā no pludmales. Atradām īsto māju, atvērās pagraba durvis... acis ieplētās, ko tādu mēs nebijām gaidījuši! Mūsu skatam pavērās telpas, kas atgādināja supermodernu reklāmas aģentūru. Interjerā dominēja mūsu mīļie kieģeļi un koka sijas, visapkārt grāmatplaukti, kuros atrodams Amazon.com līdzvērtīgs radošo mediju literatūras klāsts, zem katra galda mitinās jauns Mac Pro, saslēgts ar Apple Cinema monitoriem, blakus telpās - fotostudija, skaņu studija, 3D studija, foto laboratorija... It viss par ko jauno tehnoloģiju fans varētu sapņot! Taču tas vēl nav viss - šis aprīkojums studentiem ir pieejams 24 stundas diennaktī, tāpat kā atpūtas telpa, virtuve un mediatēka, tāpat studenti tiek lutināti ar ārzemju pasniedzējiem, semināriem un izstādēm. Studiju procesā tiek apgūta jauno mediju valoda, projektu vadība, vizuālā māksla, fotogrāfija, video un skaņu māksla, animācija... Vārdu sakot - pasaules klases izglītība tepat Latvijā. Te nav divu domu - tāda iespēja ir jāizmanto, ne katram šādu atspēriena platformu izdodas atrast. Manā koučinga sesijā es tiku mudināta sapņot par lielākiem mērķiem un palielināt savu vērienu. Man agrāk šķita, ka es jau tā esmu sapņotāja, bet tā reāli, esmu līdz šim domājusi un rīkojusies ļoti piezemēti. Bet varbūt ir pienācis brīdis, kad atgriezties pie bērnības neierobežotajiem sapņiem un izbaudīt procesu.