{ ©Ben Heine - blogs | Twitter | Flickr } |
Piebraucot pie darba, es pamanīju viegli iereibušu jauniešu kompāniju, kuri uzvedās tā, kā viegli iereibuši, bet neko ļaunu nevēloši, jaunieši uzvedās, kad viņi labi jūtas, un vienam no puišiem galvā bija liela kartona cepure. Tikmēr skanēja All Across The Universe - "Nothing's gonna change my world, nothing's gonna change my world..." un es sapratu. Nekas nemainīs manu pasauli. Ne šaubas, ne skumjas, ne finansiālas grūtības, ne vilšanās sajūtas, ne nomācoši darba apstākļi, nekas nemainīs manu spēju saskatīt burvīgu skaistumu visikdienišķākajos apstākļos, nekas nemainīs to debešķīgo laimi, ko izjūtu, kad atrodos zem gaišzila debesjuma un sauleszaķi rotaļājas manās acīs, nekas nemainīs manu mīlestību pret pasauli, kurā dzīvoju. Tā ir bijis kopš brīža, kad manā mazā bērna prātā radās pirmās domas un tā tas ir līdz šim brīdim - šī ir mana pasaule un tā ir tik skaista, ka vienīgais, no kā baidos, ir kādu dienu to zaudēt.
Un šo pavisam neikdienišķo skaistumu es uzgāju pavisam netīšām:
{ ©Katarina Stefanovic - Flickr | šai serbu fotogrāfei ir veicies ar iespējām pabūt pasaules visskaistākajās vietās! } |
Novērtē savu pasauli!
O.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru