MAJĀS PAGATAVOTS RUDENS GARDUMS

Nieka 2 dienu laikā mūsu jaunais dzīvoklis ir piedzīvojis vērā ņemamas pārmaiņas. No maisu un kastu pildītas noliktavas tas ir pārvērties par mājām - par savu vietu uz pasaules, un man jāsaka, ka šī ir jau piemirsta sajūta. Tieši tāpat arī Liepāja pamazām sāk šķist mazāk sveša un nepierasta. Šorīt pēc nesteidzīgām brokastīm devāmies uz tirgu - es tiešām biju patīkami pārsteigta! Liepājas tirgus mitinās skaisti atjaunotā, vēsturiskā ēkā un izvēle ir galvu reibinoša. Jocīgi vispār, kā bērnībā tirgus bija nīstāko vietu topa virsgalā, taču tagad esmu iemācījusies novērtēt tā sniegtās bagātības ar uzviju. Vēl mani pārsteidza dārzeņu cenas - neticēju savām ausīm, kad pārdevējs par izvēlēto vidēja izmēra cukīnī prasīja 8 santīmus. Neticami, bet fakts - 15 santīmi kilogramā. Ko vēl mūsdienās var nopirkt par 8 santīmiem? No tirgus iznācām apkrāvušies ar dārzeņu, ogu un piena produktu maisiņiem, un labi padarīta darba sajūtu. Pusdienās tapa mutē kūstoši vistas filejas gabaliņi ar krāsainu dārzeņu sautējumu - mans mīļākais ikdienas ēdiens. Pa to laiku zem virtuves loga atskanēja labu vēstoša metāliska grabēšana - apmsaimniekotājs atslēdza mums paradzēto auto stāvvietu, pie tam tieši zem loga, nevis tālāk, kā bija paredzēts. Tagad mūsu auto ir garantēta droša vietiņa tepat tuvumā! Tā pat ir apzīmēta ar mūsu dzīvokļa numuru! :)

Es jau dažiem stāstīju, ka mūsu dzīvokļa priekšnama sienas rotā hipersaulaini dzeltens tonis, tāds, kurš liek acīm apžilbt ar savu spilgtumu un nejēdzību. Skaidrs, ka mēs to ilgi nespējām izturēt un jau šoden V. krāso priekšnamu burvīgā gaiši zilpelēkā tonī, kas lieliski harmonizē ar oranžīgajām lamināta grīdām un durvīm. Vai nav satriecoši, ka viena no telpām jau sāk atgādināt mūsu vīziju par skandināviski izsmalcinātu interjeru? :) Kad priekšnams būs gatavs izrādīšanai, iepostošu kādu bildi!

Krāsnī cepti āboli ar kraukšķīgo musli

Sviests
Brūnais cukurs
Vaniļas cukurs
Kanēlis
Muslis
Mandeles (sakapātas)
Āboli

Gatavošanas norādījumus skat. zemāk. Proporcijas katram pašam uz izjūtu un garšu :)

 Šodien pamanīju stūrī stāvošo ābolu maisu, kuru līdzi uz jaunajām mājām mums bija iepakojusi V. mamma un sapratu, ka kaut kas ir jāiesāk. V. priecīgi iesaucās - ābolu plātsmaize! Piezvanīšu mammai un uzprasīšu recepti! Bet nē, es negribēju gatavot ko ierastu pēc kāda iedotas receptes… Arī ēst gatavošana ir māksla, kas prasa telpu improvizācijām. Atverot virtuves skapīti, tur atradu aizstāvējušos pērno kraukšķīgo musli un paciņu ar brūnā cukura paliekām. Vīzija jau skaidra, paķeram vēl kanēli, vaniļas cukuru, sviestu, medu, mandeļu sauju un serinkus. Bļodā sajaucam kopā sviestu, brūno cukuru, pāris šķipsniņas kanēļa un vaniļas, tad pieberam musli, kuru, ja nepieciešams, ar piestu sašķaida sīkākos gabaliņos. Piešaujam sakapātas mandeles (arī tās var sašķaidīt sīkāk), labi visu samaisām. Ābolus sagriežam horizontāli šķēlēs, cepurīti atstājam neskartu, bet pārējiem slāņiem izgriežam serdi. Liekam ābolus uz cepešpannas (ar cepampapīru), starp slāņiem uzziežot nedaudz sviestu un bagātīgi berot sauso maisījumu. Pāri palikušo maisījumu droši bārstam apkārt āboliem, tas sacepsies kā kraukšķīgi cepumi. Nobeigumā vēl ielejam katra ābola cepurītes viducī nedaudz medus, liekam uz kādu pusstundu līdz 180 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī. Kad āboli kļuvuši mīksti, var tos ņemt ārā, ļaut padzist, likt bļodiņās vai uz šķīvjiem un dekorēt ar avenēm, kuras šobrīd tirgū var dabūt tik ideālas kā nekad! Starpcitu, šeit lieliski piederētos saldējuma bumbiņa! Sanāk tiešām garšīgi :)

Bet tagad laiks izmantot liepājnieku priekšrocības un aizdoties palūkoties uz jūriņu :)