Pony and Smith

Ohmigosh ohmigosh ohmigosh! Man ir internets! Sestdienas blīkšķu belzienā bijām pamanījušies palikt bez internetas bet ikdienas zvani provaiderim bija nesekmīgi... Tagad esam ieštepstelējuši Vodafonu un laižam interneta pasaulē - vismaz līdz brīdim, kad beigsies kredīts (šādu vārdu salikumu jau sen biju piemirsusi :)) Patiesību sakot, mana pasaule šobrīd ir ierauta mazā viesuļvirpulī - ārēji notiek izvākšanās no dzīvokļa (es šobrīd burtiski sēžu starp Depo kartona kastēm), meistaru klaudzināšanās, uzstādot kondicionieri (nākošajiem īrniekiem tiks tas prieks), bet iekšēji mani plosa dažnedažādi uztraukumi, šaubas un bailes - kas nu būs kas nu būs? Vai tiešām man vienmēr vajag vagaru, kas stāv blakus un baksta ar pirkstu, kas jādara? Vienmēr esmu sapņojusi par iespēju kļūt pašai par savu bosu, bet tagad, kad būtībā ar savu laiku varu darīt, ko vēlos, es vairs pati nesaprotu, pie kura gala lai ķeras klāt. Patiesību sakot, 9-18 darba neesamība nemaz nenozīmē lielus brīvā laika daudzumus. Ak jā, atzīstu, organizatoriskās prasmes attiecībā uz sevi pašu nav mana stiprākā puse (ehh, mākslinieki...), bet tāpat pietiek visvisādu sīkumu, kas aizņem visu dienu. Izstaigāt valsts iestādes (jopcik, pie mums ir TIK nejēdzīgi birokrātijas apmēri), ieskriet pie senčiem, iebraukt veikalā, nopirkt telti, pabarot sevi, mazliet pakūkot, gaidot V. uz viņa senču dīvāna un - hoplā - diena cauri. Un es tik rakstu un pierakstu, stādu sev plānus un sarakstus, mēģinot ieviest kaut kādu kārtību haotiskajā dienas ritmā...

Starpcitu, saņēmos un pārvarēju sevī iekšējo ž..mogu, samaksāju 8 eiro un ielādēju iTrubā aplikāciju ar nosaukumu Things. Bāc, kur tu biji agrāk? Šī programmiņa ir radīta, lai glābtu tādus aizmāršas, atlicējus un ar laiku saistītās kategorijās impotentus personāžus kā es. Pirms kādiem gadiem pieciem kāds vīrs man deva (dusmīgā balsī, jo kārtējo reizi biju ko aizmirsusi) vērā ņemamu padomu. Viņš stingri uzsvēra - Es visu pierakstu! - un zīmīgi norādīja uz blociņu un zīmuli viņa krūšu kabatiņā. Pagāja tieši tik ilgs laiks, cik man bija nepieciešams, lai atrastu sev tādu blociņu un zīmuli, kāds darbotos manā pasaulē. Un tas ir Things. Tiklīdz man uzrodas kāds pienākums, kādas darīšanas, kāds man saka "Kad Tu beidzot __________________________ , Tu taču sen jau solīji!", es uzreiz tveru uzticamo aifonu un pierakstu. Pats galvenais ir nekad neatlikt pierakstīšanu. Starpcitu, ir pieejama arī Mac un iPad (ak Tu laimes lāci, ja Tev tāds ir!) versija, kas bezvadnieciski sinhronizējas ar iPhone versiju. Woopie!

To jau droši vien var redzēt, ka man ir pietrūkusi iespēja izplūst bezsaturiskā monologā.. Taču neraizējieties, šodiendienas kārtībā ir arī kas vizuāls un profesionāls!

Man vienmēr ir bijis sapnis par lielu, zemu palodzi, uz kuras samest kaudzēm spilvenus un iegrimt kādā labā grāmatā (ar tējas krūzi rokās, protams). Manuprāt katrā mājā būtu jābūt kādam mazam stūrītim, nišai, kas būtu ideāli piemērots, lai relaksētos un pārietu mājas režīmā pēc saspringtas dienas. Lūk maza izlase ar idejām savam omulīgajam stūrītim!

Man ir jāiesāk ar šo viesu guļamistabu (jā, tiešām!), kuras tapšanas process ir lieliski aprakstīts superinteresantajā The Lettered Cottage blogā. Es apbrīnoju šo cilvēku izdomu, jo patiesībā šis ir mazs kambarītis, kurš iesākumā neizskatījās diez ko iedvesmojošs, bet šobrīd ir interjera žurnālu vērts.

{ The Lettered Cottage }

Lūk labs piemērs, kā šādu nišu var izveidot, ja tādas mājas plānojumā nav. Tāpat šis ir lielisks veids, kā sadalīt lielāku telpu zonās.

{ via Pinterest }

Uhh, vai nav lielisks priekšnams kādai ārpilsētas rezidencei?

{ via Stockholm Vitt }

Ja es varētu ķerties klāt kādai kārtīgai lauku mājai, tad es tur ierīkotu ko šādu!

{ via The Zhush }

Kad es ieraudzīju šo attēlu, uzreiz pie sevis nospriedu - kad man būs māja, es noteikti izmantošu šo ideju! Ēdamistaba kā omulīga kafejnīcas stila niša? Absolūti ģeniāli! Atgādina iecienīto Index Cafe, starpcitu.