BEZMĀJNIEKI UN PAR VĀRDADIENĀM

Whew, jauna nedēļa iesākusies! Jāatzīst, ka sākotnēji to sagaidīju ar visai žēlīgu noskaņojumu, jo pamodos mazā istabiņā V. vecāku mājā, kas līdz augšai piekrāmēta ar DEPO kastēm, maisiem un pusizkrautām somām, un apziņu, ka mums vairs nav savu māju. Vakar tur pabijām pēdējo reizi. Lēnām izstaigājām istabas, pēdējo reizi palūkojāmies uz Rīgas torņiem caur lielo jumta logu, atvadījāmies no sava pirmā dzīvokļa kā no veca drauga un centāmies noslēpt atvadu rūgtumu. No rīta mani pārņēma mazs sabrukums, kad pa daudzajām kastēm mēģināju sadzīt rokā kādu jaciņu, kuru biju nolēmusi šodien vilkt, bet nevarēju to atrast. Tā ar mani ir - ja ieņemu ko galvā, tad tam ir tūliņ un tieši tā arī notiek, bet tādā bardakā - nekā. Un tad jau viss iet pa gaisu, pie sevis tikai pārcilāju - nav mājas, nav naudas, nav draugu, nav nākotnes, cik tālu esmu nonākusi. Miss Drāma, tā esmu es. Kā tētis kādreiz teica - staigājošā traģēdija, un atzīstos, gadās man no pozitīvisma takas ievelties izmisuma grāvī biežāk kā vēlētos. Taču tad, kad esi sasniedzis zemāko punktu, var iet tikai augšup, vai ne? Un tieši tā arī notika šorīt. Mazliet patrakoju (vairāk jau iekšēji, jo, kad neesi savās mājās, nevari jau uzvesties kā ienāk prātā...), dziļi ieelpoju, beeeeidzot noķēru internetu (mana laptopa wi-fi uztvērējs ir nožēlojams, salīdzinot ar veco, daudz cietušo, bet joprojām funkcionējošo iTrubu) un ķēros pie darba. Nebiju necik tālu tikusi, kad skaļš sauciens liecināja par to, ka pienākusi mana vārda dienas dāvana no V. (haha, jā, man bija vārda diena! Tā kā mans vārds pirmos manas dzīves gadus nebija rakstīts nevienā kalendārā, tad šī diena tika atzīmēta pēc franču kalendāra - 23. jūnijā. yup, tieši tā, kamēr visi Līgo, es klusiņām cenšos izdīkt vārdadienas sveicienus no savas ģimenes un mani neinteresē ne jaunieviestais paplašinātais kalendārs, ne visu neatzīmēto diena!). Beidzot beidzot beidzot, kā es to gaidīju! Šī un šī - kaut ko TIK lielisku es tiešām negaidīju! Dodiet man jebko saistītu ar dizainu, rakstāmlietām, radošām grāmatām vai griešanu, līmēšanu, locīšanu, zīmēšanu un es izkusīšu turpat uz vietas. Un kas tās ir par grāmatām! Munkens ir pārspējis pats sevi un es apbrīnoju grāmatu radīšanas procesā iesaistītos dizainerus. Vienīgi tagad man ir bail saķēpāt skaistās, tīrās, svaigi nodrukātās lapas! Ak jā, tie kas nezin, Munken ir papīra ražotāji, kas izceļas ar augstvērtīgu dizaina papīru kolekciju un dažādiem radošiem risinājumiem, kā piemēram mans  mīļotais screensaver-kalendārs - paskat cik skaists! Katru mēnesi maina krāsu un ir fantastiski eleganti animēts. Ja vēl kāds tādu vēlas, varu nosūtīt failiņu, jo mājaslapā vairs nesanāk atrast.

Nu lūk, īsumā tā. Un tagad es atkal ķeršos pie darba, lai zem sadaļas "Studija" būtu redzams kas vērā ņemams un mans sapnis par savu printšopiņu nedaudz pabīdītos uz priekšu :) See ya!