NEDĒĻAS NOGALES ROSĪBA, NEDIENAS AR AUTO UN LAURAS ILUSTRĀCIJAS

Nu jā, pēdējā laikā man iet visai čābīgi ar blogošanu, bet es vēl iedzīšu, ticiet man ;) Pēdējās dažas dienas ir bijušas aizņemtas un notikumiem pilnas. Sestdien veiksmīgi tika aizvadīts ilgi gatavotais SAAB orientēšanās brauciens "SAAB un Lielpilsēta", kas noslēdzās Mojo pagrabiņā, man visai nepierastā kompānijā (wow, mana māsa + vairāki saabisti manā iecienītākajā barčikā!). Pa ceļam uz Mojo mans dīzelēns pamatīgi izblamējās, atteicoties no jebkādas dzīvības izrādīšanas. Brālīgais ventiņu 9-3 tīdelis atlikušo vakaru mums kalpoja par starteri, ievelkot, kad nepieciešams.

Nākamajā rītā Hamfrijs turpināja niķus, taču (pēc ilgas gaidīšanas) atradās vismaz viens pilsonis, kurš nebija pārāk steidzīgs/aizņemts/nelaipns/nobijies/ar vilkšanas cilpu neaprīkots, lai veltītu to 1 minūti, kas bija nepieciešama ievilkšanai (protams, ka krievu tautības...). Bez starpgadījumiem nonācām Meždruvās un aizvadījām burvīgi saulaino dienu, aktīvi darbojoties pa stalli. Ap pusdienlaiku ciemos atbrauca māsa ar savu Arčīti/Dogiju, lai atzīmētu šī angļu buldoga pirmo jubileju. Arčibalds to atzīmēja godam,  padarot agresīvus vismiermīlīgākos staļļa suņus, badoties ar kazām un mēģinot ieskriet zirgiem kājās, pēc tam ieturoties ar speciāli viņam pagatavoto Galertu. Pirms prombraukšanas uzzināju, ka esmu jau iekļauta "staļļa darbiniekos" kā pieredzes bagāta un titulēta iejādniece (hahahahahahaha, ka tik ne arī, godīgi sakot gribu palūgt, lai nomaina tomēr uz kaut ko pieticīgāku, citādi mana iejādes trenere nesapratīs) un voltizēšanas trenere (woohoo, 10 gadus nav bijis nekāda sakara ar šo aizraujošo sporta veidu, bet toreiz, kad ar to nodarbojos, par spīti tam, ka ne sevišķi izdevās, patika visai labi). Jāpiebilst, ka visu svētdienu Hamfrijs uzvedās kā rātns zēns un priecīgi dudināja pie mazākā pieprasījuma. Paspējām paciemoties i pie manējiem, i pie VIŅējiem, un tā arī veiksmīgi noslēdzās nedēļas nogale.

Pirmdienas rīts iesākās ne gluži tikpat veiksmīgi. Hamfrijs jau atkal atteicās sadarboties, atšķirībā no mūsu draudzīgākā kaimiņa (fotogrāfs, kurš piedāvā unikālu pakalpojumu - AirCam - uuun nez kāpēc nestrādā vairs mājaslapa! Nē, vienkārši tai ir not-so-obvious adrese), kurš atbrauca un izglāba spītīgo skandināvu no dīkstāves. Darbadienas beigās izlīdzēja kolēģis ar mazo, ņipro Suzuki Swift, kurš sver 2x mazāk par Saabiņu! Nodevām mūsu servisā savu auto un kā maiņas auto saņēmām...Opel Astra Caravan '01 1.7 DTI spaiņa krāsā, tieši tādu pašu, kā visiem maniem kolēģiem! Palietoju šo auto līdz šodienas pusdienlaikam - tā jau ir, ka man patīk viss, kam ir pedāļi un stūre, vai arī, iespējams, sirdī esmu Opelists, jo, par spīti neērtajam salonam un visa primitīvismam, auto man sagādāja ļoti pozitīvas emocijas. Jau šodien ap 12:00 saņēmu atpakaļ savu ziemeļnieku pēc startera kontaktu un vadu pilnas apkopes - par laimi, vaininieki izrādījās vien apsūbējuši kontakti.

Bet vai tad par mašīnām ir mans blogs?

Šodien, pārlasot savus mīļākos blogus, uzdūros ilustratorei vārdā Laura Kalagana (Laura Callaghan), un man ļoti iepatikās viņas stils - tīrs, grafisks un eleganti stilizēts. Uzreiz gribas ķerties pie flomīšiem!

Laura ir ieguvusi maģistra grādu Ilustrācijas specialitātē Kingstonas universitātē Londonā un šobrīd strādā kā pašnodarbināts ilustrētājs. Noteikti apskatiet viņas profilu Flickr, Blogger, Etsy un Twitter vietnēs. 

Visi attēli - (C) Laura Callaghan