No vietas, kur es sēžu, pa atvērtajām durvīm vari ielūkoties gaitenī, kura galā ir logs. Es samiedzu acis un lūkojos siltajā dienasgaismā, kas līst cauri attālajām rūtīm. Gaisma ir svētība un es to novērtēju, ļoti. Tieši no loga krītoša gaisma, manuprāt, ir skaistākais apgaismojums, kas jebkuram fotoattēlam piešķir sapņainu, sireālu, nedaudz nostaļģisku noskaņu.
Lielisks pierādījums - gaismas meistars, jaunais, talantīgais (protams, ka Nikon D700 nāk tikai par labu) fotogrāfs no Nīderlandes - Siebe Warmoeskerken (pamēģiniet to 5x ātri izrunāt!). Viņa veiksmes stāsts sākās salīdzinoši netālajā 2006. gadā, kad jaunais mežstrādnieks sāka publicēt savas fotogrāfijas Flickr.com vietnē. Tālākais ir jau tipisks internetpaaudzes sapņu stāsts, Siebe ieguva plašu atzinību un milzīgu fanu pūli un tikai tad Siebe saprata, ka varbūt viņam būtu jākļūst par profesionālu fotogrāfu. Tajā pašā laikā viņa primārā nodarbošanās ir un paliek - mežstrādnieks. Neticami, bet fakts, reizēm panākumi tomēr pasteidzas priekšā cilvēka paša apjausmai par to, kas viņš ir un kas grib būt.
Ir piektdienas pēcpusdiena un tuvojas darba dienas noslēgums.. Vai tas nav lieliski? Nevaru sagaidīt šīs brīvdienas, jo gaidāms auto-orientēšanās pasākuma organizēšanas brauciens pa Rīgas interesantākajām vietām, jauka diena stallī un laiski vakari ģimenes lokā. Un galvenais, tvert dienas gaismu, iemūžināt to, peldēties siltajā, glāsmainajā dienas gaismā kā piena un medus vannā. Dienas gaisma, mana mīļā, dārgā gaisma..
Visas bildes - Siebe Warmoeskerken
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru