pirmdiena, septembris 19, 2011

LOUISE VAN TERHEIJDEN

Savādi atgriezties pēc maza pārtraukuma savās mājās ne (pagaidām) savā pilsētā - tā vien jūk kopā izpratne par to, ko var un ko nevar. Ka nevar aizskriet uz Baltijas papīru vai pie vecākiem, vai padarīt dienu īpašu ar pēcpusdienas kafiju mufiņos. Toties var doties vakara pastaigā gar jūru, apēst gardākos burgerus Latvijā vai ... hmm, nekādas jēdzīgas šopinga un omulīgas pasēdēšanas alternatīvas gan Liepājā vēl neesmu atradusi. Tāds nu ir šis mācību process. Šāds pats mācību process notiek ar mani  radošajā jomā. Arvien no jauna konstatēju, ka man vēl nepieciešams laiks un man vēl daudz ir jāmācās - tieši tāpēc, lai varētu atrast savu īsto balsi, rokrakstu, sevi pašu radošajos džungļos. Mani šī brīža mīļākie džungļi ir ilustrācijas - stundām vien peldos pa Etsy piparmētru krāsas ūdeņiem, atklājot sev aizvien vairāk lielisku ilustrētāju. Tad nu nonācu pie secinājuma, ka pirmdienu interjeru posti man sākuši stipri klibot (precīzāk sakot - ir mistiski pazuduši) un tos varētu aizstāt ar ilustrētājiem. Man šķiet, ka šī ir ļoti laba doma! Tad nu sākam.

Louise van Terheijden















otrdiena, septembris 13, 2011

FREE PEOPLE

Knitwear. Nē, es nemāku šo vārdu iztulkot latvju valodā tā, lai tas raisītu tikpat siltas un omulīgas izjūtas... Taču es varu parādīt, kā tas izskatās ar Free People jaunā kataloga palīdzību. Neizlikšos, ka šis ir universāli pazīstams brends, es to nejauši uzgāju tik pirms pāris nedēļām, bet jau esmu nedaudz ieķērusies viņu kolekcijās un galvenais - tajā, kā viņi to noformē ar īstās vietas, īstā meikapa, īsto tekstūru un īsto frizūru palīdzību, radot neatkārtojamu fīlingu. Tā vien gribas sagaidīt rudeni ar plaši atplestām rokām!

Starpcitu, Free People blogā ir visai daudz noderīgas informācijas ;)



{ www | blog | Twitter | Facebook }

pirmdiena, septembris 12, 2011

HOME TOUR


Nu ko, kāds laiciņš pagājis un pēc dažu dienu kārtošanas, dienu ilgas kapitālās tīrīšanas un trīs līdz četrām webcam tūrēm esam gatavi mazai foto tūrei. 

Tātad, lietas, kas mani dara lepnu:

2 midcentury krēsli - īsti, autentiski, kvalitatīvi, dizainiski nevainojami un pats labākais - par 7 latiem gabalā. Vienīgā no mēbelēm, ko liktu savā ideālajā mājā.
čemodāni - piemiņa no nesen aizgājušās omītes, manuprāt lieliski kalpo kā sava veida mēbele
radiotehnikas tumbas + plašu atskaņotājs - skan ellīgi labi un izskatās debešķīgi. klāt lieliski pieskaņojas lentinieks
fotoaparātu kolekcija un mini-čemodāniņš - ko tik nevar dabūt par velti vai gandrīz velti. no fotoaparātiem lietoti tiek vecā Minolta (lūk tā ir vērtība), 122. Zenīts (mans pirmais, tādēļ mīļš un izskatās arī manuprāt visai labi) un Nikons, kas nav nemaz tik vecs, toties pavisam laba alternatīva digitālajam Nikoniņam
priekšnams - ahhhh, sienu krāsa... kā mums izdevās izvēlēties krāsu, kas tik lieliski saskan ar grīdas un durvju toni? arī tādi bargains kā IKEA super-lētais galdiņš un JYSK super-lētais paklājiņš šeit izskatās perfekti iederīgi un nemaz ne tik lēti
palodzes - jēj, tās joprojām ir lielas un platas!

Lietas, ko gribētu mainīt:

atlikušo sienu krāsa - saulainie toņi bijusi saimnieka vājība, bet man komfortam vajag kādu telpu ar baltām sienām. Sen jau pagājis laiks, kad tās asociējas ar slimnīcu, vismaz cilvēkam, kas ir pasists uz skandināvu interjeriem
dīvāns - nu jā, vajadzēja dīvānu, bija viens vecs un neko darīt, kamēr finanses neļauj šo situāciju labot..
virtuve - neko fundamentālu šeit nevar mainīt, bet noteikti tiks uzstādīta IKEA wall storage sistēma - lai dzīvo āķīši!
lampas - bwah, eiroremonts.. bet gan jau, ar laiku
galds - man. savs. šis jau ir procesā!
krāsu palete - par raibu, manā gaumē ir daudz ierobežotākas un piezemētākas paletes izmantošana. nu, kā priekšnamā! 

Nu bija man liela škrobe par to, ka finansiālo un citu iespēju dēļ jāizvēlas kaut ko ļoti racionālu un praktisku, tā vietā, lai izmantotu Liepājas unikālo iespēju - dzīvot fantastiskā pirmskara dzīvoklī ar parketa grīdām, augstiem griestiem un milzu logiem par salīdzinoši niecīgu ciparu. Tomēr es esmu ļoti apmierināta ar mūsu dzīvokli - tas ir plašs, ērts, praktisks, omulīgs, gaišs un galvenais - ekonomisks. Ideāli priekš 3 mācību gadiem un nešaubos par to, ka pamest šo mājīgo vietu nebūs viegli, kad tie būs aizritējuši.







piektdiena, septembris 09, 2011

COPY-PASTE

Reizēm gadās tā, ka ieraugi kādu mākslas darbu, dizainu vai fotogrāfiju un pirmā doma, kas prātā iešaujas, ir - kāpēc es par to neiedomājos? Kaut kas vienkāršs un efektīvs, it kā acīmredzams, bet tomēr oriģināls... Tieši tā man gadījās, kad ieraudzīju Lucas Lima plakātu - tas mani uzreiz uzrunāja ar savu vienkāršo eleganci, izsmalcināto tonalitāti un jūtamo faktūru... Es nevarēju nepamēģināt ko līdzīgu, tīri eksperimentālos nolūkos. yup, a rip-off..

{ www | Flickr | Twitter | Vimeo }
Es domāju, ka šāda kopēšana tīri izglītojošos nolūkos ir visai lietderīga padarīšana. Un lūk mans pieticīgais, žiglais mēģinājums - what'd ya think?


ceturtdiena, septembris 08, 2011

FAWNSBERG

Izmantojot brīvo laiku (šodien vienīgā lekcija sākas tikai 16:00!), iegrimu kaligrāfijas produkcijas pasaulē. Mani absolūtie favorīti noteikti ir Primele un Emilie Friday un sev par prieku atminējos, ka neesmu paudusi savas sajūsmas par Primeles jauno produktu līniju - Fawnsberg Stationery. Šis divu māsu projekts (awwww, cik gan forši, ka māsas var radīt ko tik skaistu kopīgiem spēkiem!) ir ieturēts fantastiskā kaligrāfiska minimālisma stilā un atgādina 'vecās labās dienas', kad vēstuļu rakstīšana bija vēl dzīva. Tad nu lūk, Patrīcija ar savām aizkustinoši naivajām ilustrācijām un burvīgo rakstītspēju sadevās rokās ar māsu Reičelu, grafisko dizaineri, un radīja kolekciju, kas liek manai sirdij izkust un aizplūst uz sapņu zemi. Tā sastāv no vēstuļpapīru komplektiem, iepakotiem neticami elegantās kastītēs, rakstāmpiederumiem un kaligrafētiem adrešu zīmogiem. Kaut kas, kas iedvesmo ne tikai uz vēstuļu rakstīšanu, bet arī uz ilustrēšanu un kaligrāfēšanu - tas noteikti ir priekš manis!







trešdiena, septembris 07, 2011

otrdiena, septembris 06, 2011

Līdz oficiālajam rudens sākumam atlikušas vien 16 dienas un tas nozīmē, ka atliek vēl pēdējās atvadas no 2011. gada vasaras, siltajiem, garajiem vakariem, pastaigām ar basām kājām gar jūru un laiskošanās lauku mierā un klusumā. Bet arī rudenim ir ko sniegt - no omulīgas vīstīšanās un karstās šokolādes līdz gumijas zābakiem krāsainajās rudens lapās. Un atzīšos godīgi, attiecībā uz stilu, rudens man šķiet daudz interesantāks. Lūk mans iedvesmas avots - pagājušā gada Glamour. Heh, jāpavīpsnā par pagājušo gadu, bet man ir diezgan ļoti vienalga par aktualitāti, galvenais, ka ir tas uuuuhhhhh kā patīk moments :)

pirmdiena, septembris 05, 2011

Droši vien iekārtot apburošu un interjera žurnālu uzmanības vērtu dzīvesvietu nav pārāk grūti, ja ir pieejamas plašas telpas ar sīkrūšu logiem no piecmetrīgajiem griestiem līdz parketa klātajai grīdai. Bet daudz interesantāk ir pavērot ko talantīgi cilvēki spēj izveidot no 40 kvadrātmetru vienistabas sērijveida dzīvoklīša. Par lielisku piemēru šoreiz kalpo šī 23 gadus vecā zviedru studente (omg, man ir 23, es nu jau esmu studente - hello mazvērtības sajūta?), kura savu pirmo dzīvokli nepilnu 9 mēnešu laikā ir padarījusi par paraugu vintage kiča stilā.


.5679

.5708

.5551

.5738

{ (daudz) vairāk bildes | blogs | via Designsponge }

sestdiena, septembris 03, 2011
























Pistāciju saldējums + sviestā, medū un brūnajā cukurā apcepts muslis - yummm! Pie tam supergardais saldējums pieejams 500ml iepakojumos par 0,75Ls SuperNeto

piektdiena, septembris 02, 2011

MAJĀS PAGATAVOTS RUDENS GARDUMS

Nieka 2 dienu laikā mūsu jaunais dzīvoklis ir piedzīvojis vērā ņemamas pārmaiņas. No maisu un kastu pildītas noliktavas tas ir pārvērties par mājām - par savu vietu uz pasaules, un man jāsaka, ka šī ir jau piemirsta sajūta. Tieši tāpat arī Liepāja pamazām sāk šķist mazāk sveša un nepierasta. Šorīt pēc nesteidzīgām brokastīm devāmies uz tirgu - es tiešām biju patīkami pārsteigta! Liepājas tirgus mitinās skaisti atjaunotā, vēsturiskā ēkā un izvēle ir galvu reibinoša. Jocīgi vispār, kā bērnībā tirgus bija nīstāko vietu topa virsgalā, taču tagad esmu iemācījusies novērtēt tā sniegtās bagātības ar uzviju. Vēl mani pārsteidza dārzeņu cenas - neticēju savām ausīm, kad pārdevējs par izvēlēto vidēja izmēra cukīnī prasīja 8 santīmus. Neticami, bet fakts - 15 santīmi kilogramā. Ko vēl mūsdienās var nopirkt par 8 santīmiem? No tirgus iznācām apkrāvušies ar dārzeņu, ogu un piena produktu maisiņiem, un labi padarīta darba sajūtu. Pusdienās tapa mutē kūstoši vistas filejas gabaliņi ar krāsainu dārzeņu sautējumu - mans mīļākais ikdienas ēdiens. Pa to laiku zem virtuves loga atskanēja labu vēstoša metāliska grabēšana - apmsaimniekotājs atslēdza mums paradzēto auto stāvvietu, pie tam tieši zem loga, nevis tālāk, kā bija paredzēts. Tagad mūsu auto ir garantēta droša vietiņa tepat tuvumā! Tā pat ir apzīmēta ar mūsu dzīvokļa numuru! :)

Es jau dažiem stāstīju, ka mūsu dzīvokļa priekšnama sienas rotā hipersaulaini dzeltens tonis, tāds, kurš liek acīm apžilbt ar savu spilgtumu un nejēdzību. Skaidrs, ka mēs to ilgi nespējām izturēt un jau šoden V. krāso priekšnamu burvīgā gaiši zilpelēkā tonī, kas lieliski harmonizē ar oranžīgajām lamināta grīdām un durvīm. Vai nav satriecoši, ka viena no telpām jau sāk atgādināt mūsu vīziju par skandināviski izsmalcinātu interjeru? :) Kad priekšnams būs gatavs izrādīšanai, iepostošu kādu bildi!



Krāsnī cepti āboli ar kraukšķīgo musli

Sviests
Brūnais cukurs
Vaniļas cukurs
Kanēlis
Muslis
Mandeles (sakapātas)
Āboli

Gatavošanas norādījumus skat. zemāk. Proporcijas katram pašam uz izjūtu un garšu :)



 Šodien pamanīju stūrī stāvošo ābolu maisu, kuru līdzi uz jaunajām mājām mums bija iepakojusi V. mamma un sapratu, ka kaut kas ir jāiesāk. V. priecīgi iesaucās - ābolu plātsmaize! Piezvanīšu mammai un uzprasīšu recepti! Bet nē, es negribēju gatavot ko ierastu pēc kāda iedotas receptes… Arī ēst gatavošana ir māksla, kas prasa telpu improvizācijām. Atverot virtuves skapīti, tur atradu aizstāvējušos pērno kraukšķīgo musli un paciņu ar brūnā cukura paliekām. Vīzija jau skaidra, paķeram vēl kanēli, vaniļas cukuru, sviestu, medu, mandeļu sauju un serinkus. Bļodā sajaucam kopā sviestu, brūno cukuru, pāris šķipsniņas kanēļa un vaniļas, tad pieberam musli, kuru, ja nepieciešams, ar piestu sašķaida sīkākos gabaliņos. Piešaujam sakapātas mandeles (arī tās var sašķaidīt sīkāk), labi visu samaisām. Ābolus sagriežam horizontāli šķēlēs, cepurīti atstājam neskartu, bet pārējiem slāņiem izgriežam serdi. Liekam ābolus uz cepešpannas (ar cepampapīru), starp slāņiem uzziežot nedaudz sviestu un bagātīgi berot sauso maisījumu. Pāri palikušo maisījumu droši bārstam apkārt āboliem, tas sacepsies kā kraukšķīgi cepumi. Nobeigumā vēl ielejam katra ābola cepurītes viducī nedaudz medus, liekam uz kādu pusstundu līdz 180 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī. Kad āboli kļuvuši mīksti, var tos ņemt ārā, ļaut padzist, likt bļodiņās vai uz šķīvjiem un dekorēt ar avenēm, kuras šobrīd tirgū var dabūt tik ideālas kā nekad! Starpcitu, šeit lieliski piederētos saldējuma bumbiņa! Sanāk tiešām garšīgi :)

Bet tagad laiks izmantot liepājnieku priekšrocības un aizdoties palūkoties uz jūriņu :)
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...